Vai es būtu klausījusies? Droši vien nē. Vai visa Meksika ir vienāda? Nepavisam! Bet kā manas atvadas no Meksikas, piedāvāju palasīt, kā gājis man Gvadalaharas lielpilsētā un šķiru sabiedrībā. Šī nav žēlošanās, man liekas, es tomēr esmu sasniegusi to līmeni, kad saprotu un pieņemu, bet tik un tā kultūras atšķirības ir tik lielas un bieži apslēptas, ka gribas tās pasvītrot. Visi tie, kas sarauc pieri, kad saku, ka dzīvojam Latvijā pēc tik ilgiem gadiem, tomēr ir tie paši cilvēki, kas labākajā gadījumā ir bijuši Meksikā tūrisma nolūkos uz pāris nedēļām :)
Meksikā ir viss - milzu pilsētas, augsti kalni, fantastiskas pludmales, aktīvi vulkāni, senas kultūras, smalki restorāni un apjomīgi muzeji, piramīdas un citi pasaules brīnumi. Īsākā diena ir 21.decembrī ar 10+ stundām saules gaismas, tas vien rada prieku. Šī ir iespēju zeme, kur kopumā neviens tevi īsti nekontrolēs un tu vari būt jebkas vai uzsākt jebko no 0. Spāņu valoda ir skanīga un latviešiem padodas ļoti labi. Amerika ir tepat aiz robežas (tikai neizmanto ESTA, lai dotos uz turieni biežāk kā reizi gadā, tam ir domāta tūrista vīza).
Mazas detaļas, kas var palīdzēt veidot dzīvo vienkāršāku, interpretējot kultūras atšķirības:
- Meksikāņi nemāk pateikt "nē", tas, acīmredzot, ir liels aizvainojums saņemt nē, tad nu no tā jāizvairās par visu vari. Negribēt satikties, pārtraukt attiecības, neierasties uz pasākumu - tas viss notiks, bet tev tas jānolasa starp rindiņām pēc noteiktiem signāliem ("ēeee, hmmmm, jā, tad tiksimies vēlāk") vai jebkurš klusums un pazušana jāinterpretē kā nē. Nepaļaujies ne uz vienu un tava dzīve būs vieglāka. Saistības tiek pildītas, bet nevar garantēt, vai un kad.
- Ja tu saki "nē" (lai saglabātu veselo saprātu un neiekļūtu mistiskās parāda attiecībās (sk. zemāk)), tad dari to mierīgi, paskaidrojoši, atvainojies vismaz 2-3 reizes, izmanto kādu īstu vai izdomātu iemeslu, kāpēc ir nācis šis skarbais un nekādi nenotušējamais nē.
- Meksikas kultūra ir "augsta konteksta" - noteikumi reizēm ir, bet ļoti vispārīgi. Viss ir kontekstā, nevis skaidri pateikts.
- Arī satiksmes noteikumi - esi gatavs, ka jebkurā brīdī kāds var mainīt joslu vai izdomāt, ka vajag kreiso pagriezienu. Ja tu vēlies veikt neatļautu manevru - palūkojies apkārt, ieskaties acīs, izbāz ārā roku, pavicinies.
- Tai pat laikā forma ikdienas etiķetē un kopumā sadzīvē ir daudz, daudz svarīgāka par saturu. Pieklājības frāzes ir obligātas (lūdzu, paldies, ļoti liels paldies, lūdziņ utt.), small talk pirms uzsākt galveno tēmu (bet ne par laikapstākļiem - tas tiešām nevienu neinteresē valstī, kur saule ir vīrietis un kaut kas, no kā jāsargājas).
- Vissvarīgākais ir tas, kā tas izskatās, nevis kā tas ir patiesībā vai kāda ir būtība. Publiski strīdēties ir aizliegts! Ko padomās? Baznīcas svētdienās ir pārpildītas, cilvēki ir šokā, kā bērnu multfilmā var skūpstīties divas sievietes (Buzz Lightyear, 5 sekundes ilga aina), bet ik uz stūra redzēsi "moteļus", kur istabas izīrē pa stundām, viesi ierodas mašīnā un noparkojas slēgtā garāžā, lai neviens neredzētu, kas un kad ir ienācis, un gandrīz katrs zina skaidri par kādu tuvu ģimeni pēdējos 30 gados, kur vīram ir bijušas divas sievas un, iespējams, vienāds skaits bērnu abās ģimenēs ar vienādiem vārdiem (lai nesajūk). Ilustrācija - melnbaltā filma Roma.
- Mājkalpotāja ir daļa no ģimenes (tā pati filma ilustrācijai), jo gluži burtiski pārzina tavu apakšveļu, bet tomēr nekad, nekad neēdīs pie viena galda un, iespējams, tevi sauks par "saimnieku" (patron, Don, señor-señora utt.). Šķiras ir ikdienas sastāvdaļa un mājas ir pārāk lielas, lai pats tiktu galā.
- Asinis ir stiprākas par jebkuru draudzību vai citām sociālajām saitēm, pat gadu desmitu ilgām. Iespējams, šis attiecas uz visu Latīņameriku. Arī tad, ja ģimene ir toksiska. Ļoti labs ilustrējošs materiāls ir Enkanto multfilma, patiks gan bērniem, gan pieaugušajiem. Klīst baumas, ka daudzi šobrīd sākuši apmeklēt psihoterapiju, jo atklājuši, ka dzīvo kā Madrigalu ģimene un tas nav ok.
- Draudzības rodas lēnām, pamazām, taustoties. Smaidi un pieņemšana var būt tikai ārēja izpausme (jo - forma, nevis saturs). Bet, vai tu esi pietiekami uzticams? Vai es tevi laistu savā mājā? Lielākās iespējas ciešai draudzībai ir starp foráneos - cilvēkiem, kas ir pārcelušies no citas pilsētas Meksikā, nevis šeit piedzimuši vai uz kāda noteikta kopīga pamata - piemēram, mūsu bērni mācās kopā.
- Jebkurš labas gribas darbs mentāli tiek pierakstīts kā parāds savstarpējā norēķinu sistēmā. Cik lielu dāvanu es tev uzdāvināju - tik sagaidīšu no tevis manos svētkos. Jā, tu vari izmantot manu māju savai ballītei, bet tad tev obligāti ir jāsaka man jā, kad es kaut ko lūgšu, varbūt pēc 3 gadiem tieši par to pakalpojumu, kas vajadzīgs man un nekādu citu pakalpojumu, ko tu tomēr labprātāk man piedāvātu.
- Tai pat tēmā - Meksikā nav publiskas asins donoru bankas. Ja paredzēta nopietna operācija vai bijis smags negadījums, asinis jāmeklē pašiem ģimenes locekļiem pirms operācijas vai jāatlīdzina "parāds" pēc tam, visbiežāk ar konkrēto asins grupu.
- Vienmēr pārliecinies, ka tev būs veselības apdrošināšana, ceļojumu, vietējā vai valsts bezmaksas, ja esi pastāvīgais rezidents. Valsts aprūpe eksistē, bet ir pilna rindām un ierobežojumiem, nerunājot par kvalitāti, kas stipri atšķiras. Speciālisti tur ir izcili, tehniskais nodrošinājums lielākoties arī, bet nav iespējams to nodrošināt visiem, trūkst ikdienas materiālu, zāļu un gluži vienkārši cilvēcīgas uzmanības, ja jātiek galā ar miljoniem pacientu. Ārkārtas gadījumā arī privātās slimnīcas ir spiestas sniegt pirmo palīdzību vai sūtīt savas neatliekamās palīdzības mašības, bet parāds uzkrāsies ātri un iespaidīgi. Covid laikā daudzas privātās slimnīcas neuzņēma pacientu, ja netika rezervēta iespaidīga summa no kredītkartes vai tika iesniegts ķīlas dokuments kādam īpašumam. No privātās slimnīcas neizraksta, kamēr nav veikts rēķins.
- Veselības apdrošināšana pieejama arī privātpersonām un nosedz lielo daļu izdevumu, bet ne vienkāršas vizītes/pārbaudes.
- Ģimenes ārsti kā suga ir tikai valsts veselības aprūpē. Privāti dodies pie konkrēta speciālista (to izlem tu) vai bērniem - pediatra.
- Ballītēs jāierodas 20-50 min vēlāk par noteikto sākumu. Bet, ja ieradīsies pirmais, tad būs vieglāk saprast, vai ir visi jābučo sasveicinoties, vai var iztikt. Galvenais, nebūt ātrāk, tas atkal nav pieklājīgi.
- Pandēmija nav mainījusi sasveicināšanas obligāto paradumu - tuvi paziņas (vīrietis-sieviete, sieviete-sieviete), visi, visi, ir it kā jābučo uz labā vaiga - jāpieliek vaigs, arī, ja tevi iepazīstina ar svešu cilvēku. Vīrietis-vīrietis rokasspiediens. Sieviete, ja sēž, un pie viņas pienāk vīrietis, lai sasveicinātos, paliek sēdus, nekad neceļās.
- Privātajām universitātēm un senu tradīciju golfa klubiem pieteikšanās procesā tiks lūgta visa ģimenes vēsture un fotogrāfijas, lai noteiktu, vai tu esi cienīgs šeit pievienoties. Pirms gada vēlējos uzzināt, cik maksā studijas man kā ārzemniecei ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju prestižā Gvadalaharas universitātē - studiju maksa tika pateikta pēc nedēļām ilgas sarakstes un 10 lpp. anketas aizpildīšanas par maniem vecākiem un vecvecākiem, bet ne manai iepriekšējai izglītībai vai pieredzei nebija nozīmes.
- E-pasti ir pagātne vai vispār kaut kas ļoti formāls, domāts nopietnai sarakstei pāris reizes mūžā vai biznesā. Ikdienā, ja vēlies kaut ko uzzināt, zvani vai sūti whatsapp un gaidi audio ziņu.
- Cenas šobrīd ir 1:1 ar Latviju, aug diezgan strauji un daudz lētāka dzīve neiznāk. Jāmaksā par ārstiem un skolu (līdzīgi kā par veselības aprūpi - ir valsts skolas, ar kurām bieži biedē privātskolu audzēkņus, kas slikti uzvedas). Jā, tiksi pie izciliem augļiem praktiski visu gadu un ziedošiem kokiem visapkārt, visdrīzāk neraizēsies par apkuri (kaut decembrī temperatūra var nokristies līdz 5-10 grādiem naktīs), bet ietaupīt un dzīvot lētāk kā Eiropā īsti ne. Vidējā alga (nemaz nerunājot par minimālo, ar kuru nevar izdzīvot neviens) ir zemāka nekā Latvijā.
- Neeksistē pabalsti. Darba nespējas lapa (5 dienas gadā), "māmiņatvaļinājums" (40+40 dienas pirms un pēc dzemdībām) vai valsts apmaksāts dārziņš (precīzi līdz 4.dzimšanas dienai, līdz 16:00) tiek nodrošināts, ja strādā algotu darbu un darba devējs maksā īpašu nodokli.
- Kūrortpilsētās izlikt žāvēties savus pludmales dvieļus uz loga vai balkona liecina par sliktu gaumi un zemu kultūras līmeni. Nedari tā!
- Kaķi ir Sātana sabiedrotie, elles iemītnieki un reti mājdzīvnieki, ielās reizēm redzami izkāmējuši un bailīgi, kas tikai pastiprina šo stereotipu. Suņu barības plaukti un produkti lielveikalos plīst no pārpilnības.
