Jāatzīstas, lai gan meksikāņu ēdienus esmu vismaz pagaršojusi un lielākoties arī labprāt ēdu, saņemties gatavot nemaz nav sanācis. Tad nu savai pagājušajai vārda dienai par godu, kas iekrīt tieši dienu pēc Meksikas neatkarības dienas (ko svin naktī no 15. uz 16.septembri ar skaļu kliedzienu ¡Viva México!) un arī jaunā fotoaparāta iesvētīšanai nolēmu, ka jāizmēģina septembra tradicionālais ēdiens Chiles en nogada un galu galā jāpadalās ar citiem. Jūsu priekšā - pildīti čili pipari valriekstu mērcē, ko tālajā 19.gadsimtā izgudroja Pueblas klostera mūķenes, lai godinātu ģenerāli Agustinu de Iturbidi, kas atgriezās no Verakrusas štata caur Pueblu, parakstījis līgumu par Meksikas neatkarību.
Tā nu ēdiens savieno gan saldo, gan sāļo, un vizuāli reprezentē Meksikas karoga krāsas - zaļie čili pipari un pētersīlis, baltā mērce un sarkanās grantātābola sēkliņas.
Tad uz priekšu :)
Nepieciešamie daudzumi ir ļoti aptuveni, jāimprovizē pašiem, pati gatavoju mini porciju, aptuveni balansējot milzu apjomus no kārtīgām meksikāņu ģimenēm domātajām.
 |
| Čili pipari, ābols, bumbieris, tomāts, persiks un banāns, gatavi smalcināšanai |
- poblano čili pipari (gareni, zaļi, pieņemu, ka iespējams aizstāt ar papriku)
- cūku tauki cepšanai (es izmantoju eļļu)
- ceturtdaļa dūres lieluma sīpola
- ķiploka daiviņa
- puse ābola
- puse bumbiera
- "mačo" banāns (resnāks, oranžs un nedaudz izteiktāka garša kā parastajam banānam, bet pieņemu, ka Latvijas variantā der arī parastie banāni)
- puse neliela persika
- 2-3 tomāti, blanšēti
- pustējkarote baltā etiķa
- garšvielu saišķītis - lauru lapa, smaržīgie pipari, timiāns un pētersīlis sasieti mazā marlītē
- 250 g maltās gaļas - jaukta cūkgaļa ar liellopu gaļu
- tomātu mērce
- romiešu ķimenes
- pipari
- kanēlis
- kristalizēts kaktuss (acitron) (jā, arī es šādu brīnumu neatradu pat Meksikā, cik noprotu pati kaktusu suga esot aizsargājama, bet varot aizstāt ar ananāsu cukādēm)
- rozīnes
- mandeļu skaidiņas vai sasmalcinātas mandeles
- ciedru rieksti (arī šo retumu neatradu un, godīgi sakot, cenas dēļ arī nemeklēju tik cītīgi kā vajadzētu)
Mērcei:
 |
| Kanēlis, krējumsiers, saldais krējums, valrieksti, mandeles |
- Valrieksti
- Saldais krējums
- Krējumsiers (Philadelphia, piemēram)
- Sasmalcinātas mandeles
- Tējkarote šerija (aizstāju ar baltvīnu)
- Kanēlis
- Sāls
Rotāšanai:
- Smalki sagriezts pētersīlis
- Granātābols (piedošanu, arī šo nekur neatradu, izķeksēju avenes, kas, protams, ir nepiedodami toņa ziņā, bet idejai noderēs)
Vispirms jāķeras pie čili pipariem, kuri jānomizo, jāizgriež "vēnas" (šķiedras, pie kurām turās sēkliņas), jāiztīra sēkliņas (visas kā viena - tieši tur slēpjoties 80% čilli pikantuma - kad no tām tikts vaļā, čilli garšo kā paprika) un jādabū mīksti. Viena no metodēm, ko izmantoju arī es - apdedzināt uz tiešas liesmas (tā ka sprakšķ un pat dūmo - viss pie lietas, es nobijos un gala beigās rezultāts varēja būt labāks), vajag dedzināt tikttāl, ka paliek melni un nedaudz sāk atlekt miziņa. Nedaudz pagaidi, kamēr atdziest un liek iekšā plastmasas maisiņā, satik dvielī un aizmirsti uz stundu, divām. Kārtīga sauna pipariņam :)
Pieņemu, ka ir kādi nedaudz civilizētāki veidi, kā to darīt. Piemēram, uzlikt uz grila restītēm cepeškrāsnī un tad likt sautēties, vai ar kāda cita veida liesmu, nevis gāzi. Doma tāda, ka piparu nedrīkst pārsautēt, kā tas notiktu sautējot katlā vai pannā, te savā nodabā sautējoties tiek iegūts kaut kas "al diente", pa vidu īstam mīkstumam un kraušķīgumam, bet dedzināšana padara vieglāku nomizošanu, iespējams, var arī blanšējot.
Tālāk sagriežam sīpolu, ķiploku, augļus un tomātus. Aši apcep sīpolu, pieliek ķiploku, tad iemaisa ābolu, bumbieri, banānu un persiku, drusku apcep, tad tomātu, kamēr maina krāsu.
 |
| Slavenais "mačo" banāns - augšējā labajā stūrī |
 |
| Augļi iekšā nedaudz apceptajos sīpolos un ķiplokos |
 |
| ..un iekšā tomātus |
Pievieno etiķi un garšvielu saišķīti un gaļu.
Nedaudz tomātu mērces, romiešu ķimenes, piparus un vairāk, nekā gribētos - kanēli.
Ķeras klāt pipariem. Atbrīvo no saunas važām un nokasa miziņu. Pie manām bailēm, nenodedzināt māju, tik labi ar šo neveicās un paši čili sanāca kraušķīgāki, nekā pieklātos.
Tālāk uzmanīgi pārgriež vienu pusi, izgriež augšējo kātu un izķeksē sēkliņas un "vēnas". Ja garšo pikantāk, var arī šo to atstāt.
Pilda iekšā maltās gaļas masu, aizloka ciet un skaisti iekārto šķīvi.
Pārlej pildītajiem pipariem un dekorē ar pētersīļiem un granātābolu sēkliņām. No kreisās - zaļš, balts, sarkans.
¡Buen provecho! :)
