[Post is written in Latvian, I will be glad to translate it briefly for anyone interested.]
Laikam jau tā ir, ka visinteresantākais dzīvē (un līdz ar to arī lauka darbā) ir neparastais, kas pārtrauc ikdienu - nav svarīgi, vai patīkams, vai šokējošs un traģisks. Tas tad arī atrok spožā saulītē to, kas bieži vien skaisti paslēpts ikdienā.
Jau vairākas nedēļas Ajijic (lietošu tomēr oriģinālvalodā, latviski izrunā [Ahihik] un skan kaut kā pavisam nepiedienīgi) pilsētiņā uzdarbojas, kā liekas, divu noziedznieku "apvienība", aplaupot mājas un biedējot visus iedzīvotājus. Visvairāk ziņojumu ienāk no amerikāņiem un kanādiešiem, kas lielā skaitā šeit pārcēlušies uz dzīvi vai ziemu Meksikā (par ko arī mans lauka darbs), laikam jau tur vairāk ko laupīt. Gaisā virmo bažas, vai tik tas nav saistīts ar narkotiku karteļu cīņām, kas Meksikā šobrīd ir īpaši aktuālas, taču vismaz pagaidām amerikāņu apdzīvotās teritorijas liktas mierā un šo teoriju atmet mīļā miera dēļ. Taču lai bažas pārvērstu iespaidīgās protesta akcijās, kas skaidri parāda saspringtās attiecības starp ienācējiem (ārzemniekiem, lielākoties no ASV un Kanādas, iebraucējiem, ne-meksikāņiem, precīzs termins nav izgudrots arī angļu valodā) un vietējiem iedzīvotājiem, pietrūka smagāka nozieguma.
Novembra beigās skaidrā dienas laikā slepkavība pašas pilsētiņas centrālākajā ielā pāris kvartālus no Čapalas ezera, kas uzskatāms par ārzemnieku magnētu ar visām tam piedienošajām priekšrocībām - miers, klimats, finansiālais izdevīgums utt. Vīrietis, tikko atgriezies ar sievu no pārtikas veikala apmeklējuma, ceļ no mašīnas ārā iepirkumu maisus, un pārsteigts laupīšanas mēģinājumā. Negribot atdot maku, saņemts šāviens krūšu apvidū, un vīrietis mirst notikuma vietā.
Tas bijis pēdējais piliens. Pēc pāris dienām jau ir uzvirdusi liela apjoma protesta saucieni no ārzemnieku kopienas puses un pieprasītas tikšanās ar domes pārstāvjiem, sākta apjomīga ieteikumu apkopošana drošības uzlabošanai un noteikts datums, kad labākos prezentēt valdības pārstāvjiem. Tā visa priekšgalā redzamākā - nekustamo īpašumu uzņēmumu asociācijas līdere no amerikāņu kopienas.
Noteikts tikšanās laiks, izziņots visos iespējamos medijos, aicināti visi, ielūgums divās valodās, iespaidīgi aicinājumi par vienotību un palīdzību savam ciematam, savai valstij. Kā galvenie viesi aicināti Čapalas mērs, Čapalas policijas priekšnieks, Halisko štata drošības pārvaldes priekšnieks.
Viesnīcas pagalms pārpildīts, vēlāk medijos izskan, ka bijuši vismaz 1000 dalībnieki, lielākoties ārzemnieki. Pēc stundas kavēšanās tikšanās tiek atklāta ar "hard cold facts" par nekustamo īpašumu tirgu un cilvēku plūsmu Čapalas reģionā un tiem sekojošiem ārzemnieku kopienas ieteikumiem, kā to labot. Tomēr visinteresantākās ir detaļas - izteiktais ārpus oficiālajiem faktiem, pasniegšanas veids, pat prezentētāji.
Galvenā runātāja ir jau iepriekš minētā nekustamo īpašumu jomas līdere un protestu kūrētāja. Priekšlikumi tiek prezentēti angliski, pēc tam tos pārtulkojot spāniski. Kā tulks pieaicināts bilingvāls Čapalas iedzīvotājs raitā spāņu valodā, bet ar manāmu akcentu no kādas citas spāniski runājošas zemes. Savukārt valdības pārstāvjiem, kas pēc ieteikumu prezentācijas uzstājās spāniski, par tulkiem pieaicināti divi meksikāņu darbinieki, vien štata galvenais drošības vīrs izvēlas runāt abās valodās ar kļūdām, bet uz priekšu. Nedaudz pavīd arī lielas finanšu kompānijas pārstāve, kā liekas, meksikāniete, kas runā abās valodās un pieaicināts meksikāņu darbinieks, kas nekustamo īpašumu jomas līderes iepriekš sagatavoto runu nolasa spāniski pēc organizatores vārdiem "ar skaistu meksikāņu akcentu".
Ārzemnieku puse: "Īres tirgus izzūd", "2.2 miljoni peso iespējamie ienākumi ir aizplūduši kopā ar ģimenēm, kas pārcēlušās atpakaļ uz Ameriku/Kanādu", "Jūs [acīmredzot, meksikāņi] zaudēsiet savas darba vietas", "Viņi [noziedznieki] paņem mūsu mājas un noplēš to īpašumvērtību", "izdzen no mūsu ciemata", bet komentējot ideju par anonīmo liecinieku telefona līniju un iespējamo naudas apjomu atlīdzībām par noziegumu ziņošanu: "Money talks", "Jūs pat nevarat iedomāties, cik šīs summas ir nozīmīgas meksikāņu ģimenē" [mazam salīdzinājumam - lielākā atlīdzība paredzēta par noķertu slepkavu - 10 000 peso, 400 lati, kas, rupji rēķinot, varētu būt diezgan zema īres maksa amerikāņu īrētai mājai ārpus Ajijic, uzsveru - tikai īrei, piemēram, mana stipendija ir apmēram 7000 peso, kas ir 4 Mehiko štata minimālās algas] - milzīgs uzsvars uz īpašumu, tiesībām, mēs un viņi dalījumu, faktiem par peļņu, spēju demonstrēšanu un tamlīdzīgi.
Valsts darbinieku puse: "Paldies!", "Darīsim! Meklēsim risinājumu kopā!", "Es nenāku pēc aplausiem", "Paldies, ka liekat mums strādāt", "Meksika ir stipra, Halisko ir vēl stiprāks, bet Čapala visspēcīgākā!" - galvenokārt emocionālas uzrunas, politizēti solījumi, arī faktu uzskaite, ka daudzi no amerikāņu nosauktajiem risinājumiem jau ir ieviesti dzīvē, bet nedarbojas, kā vajadzētu, jo vienkārši netiek uzmanīti.
Un pavisam neliela pašu meksikāņu puse, Čapalas īsto iedzīvotāju: "Vispirms jādomā, kāpēc noziedznieki ir kļuvuši par noziedzniekiem", "Labāk investējiet bērnos, kas ir tepat mūsu ielās", "Mēs gribam risinājumu, nevis solījumus" Jāpiebilst gan, ka meksikāņu pusei izteikšanās laiks bija ļoti limitēts un tikai pēc atkārtotiem saucieniem no auditorijas trīs cilvēki tika pie īsas runāšanas. Pēc pasākuma organizatores vārdiem: "Šis nav atvērts forums! Tas nebija mūsu mērķis."
Nu, lūk, un man tam visam jābūt pa vidu. Ar manu līgavaini, kas ir meksikānis un lai vai pirms tam man aktīvi apgalvoja, ka ārzemnieku ierašanās šajā ciematā ir tikai un vienīgi pozitīva, ienes finanses, rada darba vietas un tamlīdzīgi, pasākuma laikā pats nevarēja nosēdēt klusām, dzirdot komentārus par īpašuma vērtībām un "mēs jums dodam darbu" tipa runām. Ar manu izskatu, kas tomēr ir vairāk amerikānisks nekā meksikānisks, kaut arī brīvi runāju spāniski, un tomēr ik reizes uz ielas vietējiem iedzīvotājiem atgādina, ka neesmu vietējā. Un ar manu pētījumu, kas kaut kā jāizved līdz galam un jāsaprot vidusceļš.
Bet neko darīt. Turpinu subjektīvās piezīmes un refleksijas.
Laikam jau tā ir, ka visinteresantākais dzīvē (un līdz ar to arī lauka darbā) ir neparastais, kas pārtrauc ikdienu - nav svarīgi, vai patīkams, vai šokējošs un traģisks. Tas tad arī atrok spožā saulītē to, kas bieži vien skaisti paslēpts ikdienā.
Jau vairākas nedēļas Ajijic (lietošu tomēr oriģinālvalodā, latviski izrunā [Ahihik] un skan kaut kā pavisam nepiedienīgi) pilsētiņā uzdarbojas, kā liekas, divu noziedznieku "apvienība", aplaupot mājas un biedējot visus iedzīvotājus. Visvairāk ziņojumu ienāk no amerikāņiem un kanādiešiem, kas lielā skaitā šeit pārcēlušies uz dzīvi vai ziemu Meksikā (par ko arī mans lauka darbs), laikam jau tur vairāk ko laupīt. Gaisā virmo bažas, vai tik tas nav saistīts ar narkotiku karteļu cīņām, kas Meksikā šobrīd ir īpaši aktuālas, taču vismaz pagaidām amerikāņu apdzīvotās teritorijas liktas mierā un šo teoriju atmet mīļā miera dēļ. Taču lai bažas pārvērstu iespaidīgās protesta akcijās, kas skaidri parāda saspringtās attiecības starp ienācējiem (ārzemniekiem, lielākoties no ASV un Kanādas, iebraucējiem, ne-meksikāņiem, precīzs termins nav izgudrots arī angļu valodā) un vietējiem iedzīvotājiem, pietrūka smagāka nozieguma.
Novembra beigās skaidrā dienas laikā slepkavība pašas pilsētiņas centrālākajā ielā pāris kvartālus no Čapalas ezera, kas uzskatāms par ārzemnieku magnētu ar visām tam piedienošajām priekšrocībām - miers, klimats, finansiālais izdevīgums utt. Vīrietis, tikko atgriezies ar sievu no pārtikas veikala apmeklējuma, ceļ no mašīnas ārā iepirkumu maisus, un pārsteigts laupīšanas mēģinājumā. Negribot atdot maku, saņemts šāviens krūšu apvidū, un vīrietis mirst notikuma vietā.
Tas bijis pēdējais piliens. Pēc pāris dienām jau ir uzvirdusi liela apjoma protesta saucieni no ārzemnieku kopienas puses un pieprasītas tikšanās ar domes pārstāvjiem, sākta apjomīga ieteikumu apkopošana drošības uzlabošanai un noteikts datums, kad labākos prezentēt valdības pārstāvjiem. Tā visa priekšgalā redzamākā - nekustamo īpašumu uzņēmumu asociācijas līdere no amerikāņu kopienas.
Noteikts tikšanās laiks, izziņots visos iespējamos medijos, aicināti visi, ielūgums divās valodās, iespaidīgi aicinājumi par vienotību un palīdzību savam ciematam, savai valstij. Kā galvenie viesi aicināti Čapalas mērs, Čapalas policijas priekšnieks, Halisko štata drošības pārvaldes priekšnieks.
Viesnīcas pagalms pārpildīts, vēlāk medijos izskan, ka bijuši vismaz 1000 dalībnieki, lielākoties ārzemnieki. Pēc stundas kavēšanās tikšanās tiek atklāta ar "hard cold facts" par nekustamo īpašumu tirgu un cilvēku plūsmu Čapalas reģionā un tiem sekojošiem ārzemnieku kopienas ieteikumiem, kā to labot. Tomēr visinteresantākās ir detaļas - izteiktais ārpus oficiālajiem faktiem, pasniegšanas veids, pat prezentētāji.
Galvenā runātāja ir jau iepriekš minētā nekustamo īpašumu jomas līdere un protestu kūrētāja. Priekšlikumi tiek prezentēti angliski, pēc tam tos pārtulkojot spāniski. Kā tulks pieaicināts bilingvāls Čapalas iedzīvotājs raitā spāņu valodā, bet ar manāmu akcentu no kādas citas spāniski runājošas zemes. Savukārt valdības pārstāvjiem, kas pēc ieteikumu prezentācijas uzstājās spāniski, par tulkiem pieaicināti divi meksikāņu darbinieki, vien štata galvenais drošības vīrs izvēlas runāt abās valodās ar kļūdām, bet uz priekšu. Nedaudz pavīd arī lielas finanšu kompānijas pārstāve, kā liekas, meksikāniete, kas runā abās valodās un pieaicināts meksikāņu darbinieks, kas nekustamo īpašumu jomas līderes iepriekš sagatavoto runu nolasa spāniski pēc organizatores vārdiem "ar skaistu meksikāņu akcentu".
Ārzemnieku puse: "Īres tirgus izzūd", "2.2 miljoni peso iespējamie ienākumi ir aizplūduši kopā ar ģimenēm, kas pārcēlušās atpakaļ uz Ameriku/Kanādu", "Jūs [acīmredzot, meksikāņi] zaudēsiet savas darba vietas", "Viņi [noziedznieki] paņem mūsu mājas un noplēš to īpašumvērtību", "izdzen no mūsu ciemata", bet komentējot ideju par anonīmo liecinieku telefona līniju un iespējamo naudas apjomu atlīdzībām par noziegumu ziņošanu: "Money talks", "Jūs pat nevarat iedomāties, cik šīs summas ir nozīmīgas meksikāņu ģimenē" [mazam salīdzinājumam - lielākā atlīdzība paredzēta par noķertu slepkavu - 10 000 peso, 400 lati, kas, rupji rēķinot, varētu būt diezgan zema īres maksa amerikāņu īrētai mājai ārpus Ajijic, uzsveru - tikai īrei, piemēram, mana stipendija ir apmēram 7000 peso, kas ir 4 Mehiko štata minimālās algas] - milzīgs uzsvars uz īpašumu, tiesībām, mēs un viņi dalījumu, faktiem par peļņu, spēju demonstrēšanu un tamlīdzīgi.
Valsts darbinieku puse: "Paldies!", "Darīsim! Meklēsim risinājumu kopā!", "Es nenāku pēc aplausiem", "Paldies, ka liekat mums strādāt", "Meksika ir stipra, Halisko ir vēl stiprāks, bet Čapala visspēcīgākā!" - galvenokārt emocionālas uzrunas, politizēti solījumi, arī faktu uzskaite, ka daudzi no amerikāņu nosauktajiem risinājumiem jau ir ieviesti dzīvē, bet nedarbojas, kā vajadzētu, jo vienkārši netiek uzmanīti.
Un pavisam neliela pašu meksikāņu puse, Čapalas īsto iedzīvotāju: "Vispirms jādomā, kāpēc noziedznieki ir kļuvuši par noziedzniekiem", "Labāk investējiet bērnos, kas ir tepat mūsu ielās", "Mēs gribam risinājumu, nevis solījumus" Jāpiebilst gan, ka meksikāņu pusei izteikšanās laiks bija ļoti limitēts un tikai pēc atkārtotiem saucieniem no auditorijas trīs cilvēki tika pie īsas runāšanas. Pēc pasākuma organizatores vārdiem: "Šis nav atvērts forums! Tas nebija mūsu mērķis."
Nu, lūk, un man tam visam jābūt pa vidu. Ar manu līgavaini, kas ir meksikānis un lai vai pirms tam man aktīvi apgalvoja, ka ārzemnieku ierašanās šajā ciematā ir tikai un vienīgi pozitīva, ienes finanses, rada darba vietas un tamlīdzīgi, pasākuma laikā pats nevarēja nosēdēt klusām, dzirdot komentārus par īpašuma vērtībām un "mēs jums dodam darbu" tipa runām. Ar manu izskatu, kas tomēr ir vairāk amerikānisks nekā meksikānisks, kaut arī brīvi runāju spāniski, un tomēr ik reizes uz ielas vietējiem iedzīvotājiem atgādina, ka neesmu vietējā. Un ar manu pētījumu, kas kaut kā jāizved līdz galam un jāsaprot vidusceļš.
Bet neko darīt. Turpinu subjektīvās piezīmes un refleksijas.
