Sargi sevi vai ļauj tikt sargātam

Viena no vislielākajām kultūru atšķirībām starp Meksiku un Latviju man vienmēr ir likusies tāda relatīvā brīvības sajūta. Šogad, pateicoties pandēmijai, saprotu, ka brīvība nozīmē arī neaizsargātību. 

Kultūras var iedalīt dažādi un droši vien tas arī ir ļoti nepieciešams, lai mūsu mentālie rāmji saprastu, kas notiek un kāpēc, lai izskaidrotu ikdienišķo un it kā burtisko, bet tik ļoti citādo.

Šoreiz par zema konteksta kultūrām pret augsto kontekstu. Cik detalizēti ir jāizstāsta, kā tev uzvesties un kas tiek sagaidīts? Vai to nosaka rakstīti, vispār zināmi noteikumi vai tos nosaka nerakstīti likumi? Cik liela fleksibilitāte ir pieņemama šādos noteikumos?

Meksikā liela daļa lietu jālasa starp rindiņām. "Vēlāk" visdrīzāk nozīmēs nekad ("nē" meksikāņu vārdu krājumā nav sastopams un uzskatāms par milzīgu rupjību, bet neierasties, netikt, neizdarīt ir pieklājīgi), noteikumi un sodi ir interpretējami un apstrīdami, valsts institūcijas, protams, eksistē un jebkura saskarsme ar tām tiek pavadīta ar simts dažādām kopijām, pareizām bilžu sesijām, kontu izrakstiem, dažāda izmēra dokumentiem, apzīmogotām lappusēm un neierobežotiem laika termiņiem jebkuras darbības izpildē, tāpat arī likumi ir. Tomēr kopumā tu pats esi savas dzīves noteicējs un arī atbildīgs par to. Noparkojies nepareizajā vietā? Nekas, sodu apmaksā ar 50% atlaidi pirmajās dienās vai apstrīdi ar advokāta palīdzību vēlāk. Kaimiņiem par skaļu mūzika ar 10 cilvēku mariači ansambli divos naktī? Izsauc policiju, bet iekšā viņi nevar ienākt, jo tas ir kaimiņu privātīpašums. Kā zināt, kurš autovadītājs brauks pirmais vienādas nozīmes krustojumā? Ieskaties acīs un pamāj ar galvu, bet pārkārtojies uz sev nepieciešamo joslu, izbāžot roku pa logu. Pandēmija? Visi darbojas pēc "individuālās atbildības" principa, atceļam skolas un bērnudārzus, bet uzņēmumi paliek atvērti, bezbērnu ģimenēm taču ir jāiet ballēties un jātērē nauda bāros mazajiem uzņēmējiem. Ir pavisam traki ar Covid statistiku? Ieviešam nosacītu komandantstundu divas nedēļas no vietas, bet atkal atveram visu veikalu durvis tieši uz Melnās piektdienas atlaidēm un pie reizes arī stadionus sporta izklaidēm "izmēģinājuma" režīmā. Mēs taču lietojam dezinficējošās želejas, nēsājam dažādas kvalitātes maskas un tīrām kurpes hlora šķīdumā pirms ieiešanas jebkurā publiskā vietā. Sk. forma pār saturu no iepriekšējiem ierakstiem. Analīžu rezultāts pozitīvs? Tiec galā pats. Nevaram pieņemt likumus, kas būtu loģiski un dotu labumu lielākajai sabiedrības daļai, tādēļ nosakām prioritātes, vadoties pēc izdzīvošanas un/vai nekaunības un ienākumu līmeņa principa. 

Lielākā daļa mana vīra ģimenes radu un mani draugi un paziņas kopš marta sākuma īpaši pielieto vārdu "cuidarse". Sargāties, izsargāties, rūpēties, saudzēt(ies). Atgriezeniskajā formā, paši, sevi, jo kurš gan cits. "Nē, es diemžēl nevaru iet ciemos pie viņiem, jo viņi neizsargājas, dzīvo tā, it kā pandēmijas nebūtu." Pilnīgi iespējams, šo frāzi vairākkārt esmu lietojusi arī es. Esot četrās sienās ar diviem maziem bērniem, ne vienu vienu padara paranoisku un vienreiz mēnesī, ieejot īstā lielveikalā, kas agrāk ir bijusi tīrā izklaide vienai pašai iepērkoties bez steigas, šobrīd rada sajūtu, ka tā konservu bundža man priekšā neizbēgami izraisīs manu un manu tuvinieku veselības problēmas. Sajūta, esot Meksikā šogad, bija apmēram kā apokalipses filmas scenārijā - var notikt jebkas jebkurā brīdī un visiem principā būs vienalga. Jā, man jau gadiem ir privātā medicīnas apdrošināšana, jo paļaušanās uz valsts pakalpojumiem būtu ļoti muļķīga iedoma, jā, man ir zināmas ārstu privātprakses un slimnīcas, kur griezties pēc palīdzības, es zinu, kur veikt analīzes, ārstu nosūtījums nav nepieciešams, gan jau būtu iespējams nokārtot arī dažādus citus neparedzētu apstākļus, bet nav pilnīgi nekāda rāmja, kas man liktu saprast, kas, kā notiek un kā nejusties vienam un neaizsargātam. Biju izlasījusi dažnedažādus rakstus un pētījumus, izkalkulējusi riskus inficēties un noklausījusies paziņu stāstus par slimības gaitu. Jo jāsargājas pašam. 

Uz Latviju burtiski atbēgām tai brīdī, kad valdība paziņoja, ka attālinātās mācības turpināsies visiem līmeņiem, arī pirmsskolai un visdrīzāk vismaz līdz gada beigām. 40 minūšu ilgas nodarbības 3-4 reizes dienā gandrīz sešgadniecei un 20 minūšu ilgas trīsgadniekam ar pilnīgi jauniem skolotājiem. Bērnudārzs online vidē, kamēr pārējie sabiedrības locekļi silda ekonomiku. 

Un ierodamies noteikumu valstībā, kur viss ir sakārtots. Tobrīd testi ir pieejami visiem, pašizolācija notiek konkrētos rāmjos, skolas darbojas un ziņās parādās frāze: "Bailes par inficēšanās risku nav likumā noteikts iemesls, lai nesūtītu bērnus uz skolu". Kur vēl precīzāk? Tam, ko tu dari un arī jūti, ir jābūt noteiktam likumā, jābūt noteikumiem. Katri jaunie ierobežojumi nāk ar savu paskaidrojumu. Pat frizieru/manikīru argumentu, nedaudz piepūloties, ir iespējams saprast. Vai varbūt tādēļ, ka pati nāku no augsta konteksta kultūras, bet esmu iemācījusies atrast pamatojumu sev pašai?

Šeit cilvēki ar tevi netiksies, jo nedrīkst, kāds to ir pateicis, varbūt pamatojis vai vienkārši pateicis, bet tā tas ir. Tev ir jāsargājas, kā jau vienmēr, bet ir skaidri punkti, kas nosaka, kādā veidā un, iespējams, kad tas viss varētu beigties un/vai mainīties. Ir haoss, kā jau visur pasaulē, un neapmierināto bari un protesti, bez tā nekur. 

Nav viena ideālā varianta, kā uzvesties un kā rīkoties, jebkurā situācijā ir jādomā gan pašam, gan jāspēj paļauties uz kādu, kas redz kopbildi un vismaz teorētiski domā par kopējo labumu. Bet tikt sargātam kaut jebkādā līmenī ir milzīga vērtība un emocionālās slodzes atvieglojums. 

Maska publiskā vietā un koplietošanas telpās par to ir ļoti maza cena. 

Seriālu pasaulē

Iz Gvadalaharas augsto aprindu hronikas - ar bērnu (zīdaini šī vārda burtiskajā nozīmē - tāds, kas zīž) ierasties saviesīgos pasākumos nav pieklājīgi, arī tad, ja pasākums sākas 14:00 un tajā būs tikai sievietes vai 16:00 tālu no pilsētas, kur noteikti jāplāno nakšņošana. Kārtīgi audzināti bērni ar vislielāko prieku paliek pie savām formas tērpā strādājošajām auklītēm, kas viņus apkalpo 24 h diennaktī, kamēr mammas var izklaidēties, pārrunājot jaunākās tendences šo pašu saviesīgo pasākumu organizēšanā. Slikti audzināti bērni "apgrūtina" savas mammas un grib būt pie viņām, izmantojot savu jau augstāk minēto zīdaiņa statusu. Meksikāņu seriāli ir īsti! 

Meksikas 100 iespaidi

Vinicius Covas, brazīļu apmaiņas students Meksikā 2013.gadā

1. Meksika ir daudz lielāka, nekā es domāju, un daudz lielāka, nekā pati Meksika domā.
2. Meksika ir ne tikai sombrero, čilli un mariači.
3. Meksika ir karstums, aukstums, liels karstums un liels aukstums. Parasti tas viss vienā un tajā pašā dienā.
4. Meksikai ir divas galvaspilsētas. Tā, kas virs zemes un tā, kas zem zemes ar savu ievērojamo metro.
5. Apakšzemes galvaspilsētā ir mazāka satiksme nekā tajā, kas virs zemes. 
6. Es nezinu, kas Meksikā ir trakāks - narkotiku satiksme vai satiksme.
7. Mehiko ir viens no vislētākajiem metro pasaulē. Bet, ja tā cenu paceļ par 2 peso (11 eiro centiem), Mehiko iedzīvotāji (chilangos) lēks pāri kontroles punktam, lai nemaksātu nemaz.
8. Mehiko metro ir iepirkšanās uz sliedēm. Un gandrīz vienmēr naktsklubs ar ceļojošiem dīdžejiem.
9. Sliežu transports un ātrās satiksmes autobusi Mehiko darbojas ļoti labi. Ar metro var izbraukāt visu galvaspilsētu. Kāpēc ir tik daudz mašīnu uz ielām - es nezinu. 
10. Meksika ir vispiesārņotākā valsts Amerikas kontinentā.
11. "Tūlītiņās" (ahorita) ir pamazinājuma forma no "tūlīt" (ahora), bet vārds gandrīz vienmēr tiek lietots kā "pēc kāda brīža" (dentro de un rato).
12. Patiesībā par visu var teikt "tūlītiņās".
13. "Wey" vai "guey" ir obligāts sveiciens. Bet ar saviem noteikumiem - sieviete sievietei var teikt "wey". Vīrietis vīrieti var uzrunāt ar "wey". Sieviete vīrieti var saukt "wey". Bet vīrietis sievieti nevar saukt par "wey". Tas ir rakstīts Meksikas Konstitūcijā.
14. "¿Qué onda, wey?" ir tas pats, kas meksikāņu "Whats up, dude?".
15. "Muy padre" ("liels tēvs" - tuvākais tulkojums latviski?) ir ne jau tāpēc, ka būtu ļoti daudz mācītājtēvu. "Muy padre" ir kaut kas līdzīgs "kruti". Poca Madre (burtiski - "neliela māte") arī ir kaut kas "kruts". Kopsavilkums - Tēvs ir liels un Māte ir maza. Mačisms?
16. Meksikā viss ir "muy padre"!
17. ¡Híjole! Nekad nemēģini saprast meksikāņu slengu, wey. Uzmanies ar divējādajām nozīmēm: ¡Ándale! nenozīmē staigāt (andar). Un arī ¡Órale! nenozīmē sākt lūgties (orar).
18. Ja tu esi meksikānis, bet nepiedzimi Mehiko, tu esi no provinces. Nu, tā kā šķira, kas ir zem "gringo" (amerikāņa, ārzemnieka).
19. Ja tu dzīvo Mehiko, tu esi chilango un viens no 25 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.
20. Meksikānis līdz ar nagiem un zobiem aizstāvēs savu pilsētu ar savu dialektu.
21. Meksikā vajadzētu būt 365 ēdieniem. Katru savai gada dienai. Ik dienu tu atklāj jaunu ēdienu.
22. Meksikā ēdienam ir vārds, uzvārds, pasta zīmogs un sava vēsture.
23. Meksikā gandrīz visam liek klāt laimu.
24. Meksikā gandrīz visu ēd ar kukurūzu.
25. Meksikā gandrīz visu ēd ar čilli.
26. Meksikā ēd gandrīz visu.
27. Meksikā gandrīz visos restorānos uz galdiem būs trauciņi ar čilli.
28. Nekad nejautā meksikānim, vai šis čilli ir ass. Lai gan tev teiks, ka ne, tas ir ass.
29. Meksikā tako ir uzvārdi. Tako pastor, tako zeltainie, tako bārbekjū, flautas, no grilla..

30. Meksikā teikt, ka burritos ir tradicionāls ēdiens, ir gluži vai noziegums. Lai gan, starp citu, ēdienam ir meksikāņu izcelsme. "Tas ir Tex-Mex," viņi saka...
31. Meksikā ūdenim ir garša (agua de sabor). Ir šokolādes ūdens, grūbu, ananāsu, meloņu, cukurniedru, apelsīnu, zemeņu, rīsu...un pat ūdens ūdens.
32. Meksikā brokastis ir svētas. Patiesībā tā ir vissvarīgākā dienas ēdienreize. Pildīta kukurūzas masa, atole, kesadijas, posoles zupa, čilakiles, mojetes, pankūkas...

33. Meksikāņiem - Dievs debesīs un tako uz zemes.
34. Meksikā tu vari palikt resns, ieelpojot tako taukus, gorditas un kesadijas.   (-.-)
35. Meksikā tako ēd ar rokām. Tāpat tos taisa ar rokām. Bet tas, kurš tos taisa, naudu neaiztiek.
36. Jebkurā gadījumā labāk ir nezināt, kā tiek taisīti ielas tako. Acis, kas neredz - sirds, kas nejūt.
37. Ja tu Meksikā ar kādu tiecies pulksten 12:00, tas nozīmē, ka tikšanās ir 13:00. Vai pēc tam. 
38. Ne velti galvenās TV pārraides notiek trijos kanālos: pirmais, kas rāda šī brīža programmu, otrais - programmu, kas notika pagājušajā stundā un trešais to, kas bija pirms divām stundām.
39. Meksikā par visu jādod dzeramnauda. Tualetē, kamēr tu mazgā rokas, kāds tev piedāvā papīra dvieli, lai nosusinātu. Tas nav draudzīgums, tas ir inovatīvs veids, kā lūgt dzeramnaudu. 
40. Meksikā tev vienmēr jābūt monētām kabatā. Kāds tev tās prasīs (Brazīlijā arī).
41. Meksikā tu nekad nemaksā tik, cik rāda kases aparātā. Vienmēr ir jānoapaļo.
42. Un, ja kasieris tev nepiedāvā telefona kredīta atjaunošanu, tu to iegūsti bezmaksas. 
43. Meksikā lielveikali savās reklāmās ir pasludinājuši karu. Vai nu tu iesi uz lielveikalu ("super" - supermercado - parasts lielveikals) vai uz "La Comer" ("La Comercial Mexicana" - viens no lielveikalu tīkliem). "Super" gan "maksā mazāk".

44. Mehiko arī sabiedriskā autobusa cena atkarīga no galamērķa. Līdz 5 km ir viena cena, tālāk maksā citu cenu.
45. Meksikā ir ierasts redzēt bagātību vienā pusē un nabadzību otrā. Kad abas puses satiekas, nabagais ir bagātā darbinieks. 
46. Meksikāņi Meksikai īsti netic. Bet ir ļoti lepni, ka ir meksikāņi. Pie tam par jebko.
47. Meksikānis ir leps par savu vēsturi un darīs visu, lai neaizmirstu pagātnes varoņus.
48. Ārzemniekam ļoti patīk Meksika.
49. San Migela de Ajende (San Miguel de Allende) tika izvēlēta kā pasaules labākā pilsēta un ironiskā kārtā tajā ir vairāk ārzemnieku nekā meksikāņu.
50. Ne visi meksikāņi dodas prom uz ASV, šķērsojot zemes robežu laimes meklējumos. Meksikā vēl aizvien ir iespējas un pavisam likumīgi veidi, kā ceļot uz kaimiņvalsti. 
51. Otra pilsēta ar vislielāko meksikāņu skaitu nav Meksikas pilsēta. Tā ir Losandželosa.
52. Patiesībā lielās amerikāņu pilsētas agrāk piederēja Meksikai. Ironija!
53. Meksikā balstiesības nav obligātas, bet par 500 peso (30 eiro) tādas var panākt.
54. Pašreizējais Meksikas prezidents tika ievēlēts bez neviena, kas to ievēlētu. Tā vismaz izskatās...
55. Meksikā ir arodbiedrība CNTE (Valsts Izglītības Darbinieku Arodbiedrība). Izvēlos to tālāk nekomentēt.
56. Meksikas skolotājiem nepatīk tikt vērtētiem. Kad tas notiek, viņi dodas prom no savām skolām un iziet ielās, lai vērtētu valdību.
57. Viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem ir meksikānis, un 45.5% iedzīvotāju ir nabadzīgi.
58. Karloss Slims dienā nopelna 27 miljonus dolāru. Minimālā alga ir 64 peso dienā (3.5 eiro). Viens meksikānis (Karloss Slims) saņem algu par 4 miljoniem 756 tūkstošiem meksikāņu.
59. Lai vai kā Karloss Slims uzbūvēja Soumajas muzeju, ko nosauca savas sievas vārdā. Oriģināli.
60. Meksika ir viena no pasaules valstīm ar visbagātākajiem dabas resursiem. Dārgmetāli, nafta, zelts, varš, sudrabs, gāze... Nezinu, kāpēc zeme tiek uzskatīta par nabadzīgu.
61. Meksika neaizmirst savas vēstures varoņus.
62. Meksika ir visu civilizāciju šūpulis. Totonakas, maiji, tolteki, olmekas, acteki...
63. Uzraksts uz T-krekla, ko tu nopirksi Kankūnā, būs angliski.
64. Kankūnā meksikānis strādā, bet ārzemnieks izklaidējas.
65. Plaja del Karmen (Playa del Carmen) ir labāka nekā Kankūna.
66. Meksikā Karību jūras krastā saule spīd ik dienu cauru gadu.
67. Meksika nekad neiznīks tūrisma trūkuma dēļ.
68. Kankūnā precēm ir divas cenas - viena tūristiem un otra meksikāņiem.
69. Meksikā vīrieši sasveicinās ar rokasspiedienu un apskaujoties, un pēc tam vēlreiz ar rokasspiedienu.
70. Meksikā ziepju operas ir viena vienīga drāma.
71. Meksikānis ir draudzīgs.
72. Meksikā viens un tas pats vārds var tikt rakstīts oriģinālformā vai ar -ITO. Patiesībā tās ir pamazinājuma formas, bet gandrīz viss beidzas ar ITO.
73. Meksikāņu Ziemassvētki bez piņatas nav meksikāņu Ziemassvētki.

74. Ja Meksikas izlase uzvar, tā ir vislabākā pasaulē. Ja zaudē, valsts lielākais kauns.
75. Dažu Meksikas laikrakstu pirmā lappuse ir šāda - vienā pusē kaila sieviete un otrā līķis.
76. Daži meksikāņu politiķi kampaņas reklāmām tērē vairāk nekā tautas labklājībai.
77. Meksikā pat vecmāmiņām nepatīk Nieto, Meksikas prezidents (nieto - spāniski ir mazbērns).
78. Mehiko pirms kāpt taksī, paskaties, vai taksists uz loga ir uzlīmējis savu personību apliecinošu dokumentu.
79. Mirušo diena Meksikā ir viena no spēcīgākajām tradīcijām, ko esmu redzējis savā dzīvē. Tiek pagatavots ēdiens, kas garšoja mirušajam un to ēd kopā ar "viņu" uz viņa kapa. Skan mūzika un tiek "svinēta" viņa nāve. Kapsētas kļūst skaistas. Aizkustinoši.
80. Patiesībā Meksikā neviens nemirst.
81. Meksikānis ir iemīlējies tekilā, bet ir mīļākais meskālam (mezcal).
82. Meksikā trīs lietas ir svētas: mamma, Meksikas karogs un Gvadalupes Jaunava.

83. Meksikā ir divu veidu cilvēki: forši (buena onda) un neforši (mala onda).
84. Brīvā cīņa (lucha libre) ir vislielākie meli, bet tie ir vissmieklīgākie meli, kādi man jebkad stāstīti. ¡Muy padre!
85. Otra meksikāņu cīņa, kas gandrīz nekad nav brīva, ir centieni sakaut (valdības) melus.
86. Runājot par meliem, 28.decembris* ir ļoti sarežģīta diena. Meloju, nav gan. Meloju, ir gan. *Visu Svēto Nevainīgo diena, kas Meksikā ir kā 1.aprīlis Latvijā
87. Meksikai ir slikta slava kā bīstamai valstij. Žēl! Valstī ir tik daudz labu lietu, ka slava varētu būt labāka.
88. Starp citu Meksikai ir arī sava bīstamā puse. Un tā atrodas dzeltenās preses pirmajās lappusēs.
89. Mūzika Meksikā ir ārkārtīgi svarīga. Lai gan pamazām jauniešu vidū tā savu nozīmi zaudē, ir ļoti spēcīga kustība saglabāt meksikāņu tradīcijas.
90. Mehiko ir viena no Meksikas pilsētām, kur ir vismazāk "...meksikāniskā". Ir vērts ceļot uz citām valsts vietām, lai labāk iepazītu Meksikas kultūru.
91. Čapultepekas mežs (El Bosque Chapultepec) ar saviem 747 hektāriem zaļās zonas elpo par visu pelēko Mehiko. Tikmēr...
92. Meksikā ir liels ūdens un gaisa piesārņojums. Valstij nepieciešama Kapteiņa Planētas palīdzība. 
93. Meksikā publiskās vietās aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus. Ārpus publiskajām vietām nav aizliegts dzert neko - ne alu ar tekilu, kafiju, sāli, laimu un čilli. Viņiem garšo.
94. Meksikas futbola izlase sastāv no vietējās komandas "Amerika", tikai ar zaļiem formas tērpiem. Arī treneris. Domāju, ka dzelteno formas tērpu komanda ("Amerikas" oriģinālās krāsas) būtu labāka nekā zaļo formas tērpu komanda. 
95. Jebkur Meksikā tu atradīsi Sanborns un OXXO (meksikāņu Narvesen). 
96. Holivudas filmās Meksika vienmēr ir atainota kā narkotiku un narkokarteļu valsts. Nesaprotu, kā Meksikas valdība to pieļauj. 
97. Meksikā ir ļoti vienkārši ceļot laikā. Dažās pilsētās vēl aizvien dzīvo aizgājušos gadsimtos un citās - nākotnē. 
98. Patiesībā arī laika jēdziens Meksikā ir ļoti mainīgs. Nešaubos, ka valsts ciematiņos dienā ir vairāk nekā 24 stundas. 
99. Meksika ir to valsts, kas vēl aizvien sapņo. 
100. Viens no Vinisiusa Kovas iespaidiem - Meksika viņu ir apbūrusi. 

Atsauksmēm un ieteikumiem: viniciuscovas [at] gmail.com.
Paldies Agnesei par labojumiem tulkojumā!

Noteikumi noteikumu dēļ

Gvadalahara ir augstprātīga, lepna dāma, viena no patiešām acīmredzami koloniālākajām Meksikas pilsētām. Cilvēki šeit ir baltāki un tādēļ iedomīgāki. Metropole sastāv no 5 mazākām lielpilsētām un ik gadu aug arvien lielāka, nu esam tuvu 5 miljoniem pilsētas robežās vien. Bez mašīnas izdzīvošana ir grūta, pie tam tas, kāda tev ir mašīna, noteiks, kurā sabiedrības slānī tevi ierindot. Tomēr jebkāda, pat visvienkāršākā, visvecākā un sagrabējusī mašīna tiek uzskatīta par labāku pārvietošanās veidu kā sabiedriskais transports.

Metro, kas diezgan veiksmīgi pārvadā cilvēku miljonus Mehiko, šeit nav īsti iedzīvojies. Tā vietā populārākais pārvietošanās veids cilvēkiem, "vienkāršajiem", ir autobusu satiksme - kur autobuss jāapstādina stopējot, jāzina, kuras ir pieturas bez pieturzīmēm, kāds šodien varētu būt autobusa grafiks, kurš ir pareizais numurs, ja brauc pirmo reizi (604A pārklāj maršrutu 604 tieši pārdesmit metrus), regulāri iekāpjošiem izklaidētājiem (muzikantiem, klauniem, deklamētājiem, vienkārši savu bēdu stāstu stāstītājiem), kas ikkatrs gaida pa pāris peso kā ziedojumu, un vairāk nekā pārgalvīgiem šoferiem (stāvēt kājās bieži ir daudz veselīgāk gan nerviem, gan mugurai). Un tas viss par 24 santīmiem (mēģinājums cenu pacelt līdz 26 santīmiem beidzās ar vispārēju streiku un satiksmes paralīzi) no 5 rītā līdz 11 naktī.

Pēc ļoti praktiska nu jau gandrīz četru mēnešu "lauka darba" jāatzīst gan, ka transports ir transports. Tas pārvietojas un cilvēki tajā ir tie paši cilvēki, kas visur citur. Nu, gandrīz visur citur, manas vīramātes golfa kluba draudzenes tiešām neesmu manījusi un manas paplašinātās ģimenes šausminošie skati un izsaucieni par manu šādu ceļošanu gandrīz ik dienu (veselas 20 min katrā virzienā!), arī vēl aizvien nav rimušies.

Taču analīze patiesi ir viena no manām mīļākajām aktivitātēm akadēmiski, profesionāli un visādi citādi. Tad nu gribēju dalīties iespaidos par to, kā ik uz soļa redzama valsts...hmm..raksturs. Arī autobusos. Šoreiz -

Noteikumi noteikumu dēļ jeb Forma pār saturu

Sabiedriskā transporta lielā vadība ir valdības institūcija, kas izsniedz autobusa licences noteiktā maršrutā - gluži kā franšīzes īpašnieks, tikai uzņēmuma vieta ir pats autobuss. Tālāk autobusa īpašnieks visbiežāk nolīgst šoferus, kas saņems algu vai nu par nostrādāto laiku vai pēc pārdoto biļešu skaita. Šādi katrs buss kļūst par mazu un īpatnu ekosistēmu - ir gan Jēzus attēli, gan plakāti ar pāris gadu novecojušu informāciju, pūkainas "ādiņas" spoguļiem, LED lampiņas, iespējams, pat savienotas ar gāzes pedāli, katru reiz spoži iedegoties, dažāda veida pasažieru atstāti atkritumi, rītos slapji sēdekļi, ja iepriekšējā naktī ir lijis, bet visinteresantākais - izsmeļoši norādījumi par pareizu uzdevību autobusā:

"Nespļaut!", "Apstājas tikai oficiālajās pieturās!", "Izkāpt tikai pa aizmugurējām durvīm!", "Nešvīkāt!", "Tava uzvedība autobusā norāda uz tavu kultūru un izglītības līmeni", "Papīra naudu nepieņemu!", "Spied pogu tikai vienreiz!" un mans mīļākais: "Šī vienība ir aprīkota ar drošības ierīci, kas, autobusam esot kustībā, neļauj atvērt durvis." Vai versija: "Durvis atveras tikai, kad vienība ir pilnībā apstājusies.",  tāpat aizmugurē autobusam katrs var izlasīt "Šī transporta līdzekļa ātrums tiek regulēts caur satelītu."

Tik tiešām pārsteidzoši, bet autobuss triecas daudz ātrāk par mašīnām, autobusi ir apzīmēti un apšvīkāti, cilvēki vēl aizvien maksā ar papīra naudu, kāpj laukā pa priekšējām durvīm, lūdz apstāties kur nepieciešams, nevis kur teorētiski vajadzētu būt autobusa pieturai, un durvis bieži ir atvērtas, atrodoties ļoti aktīvā kustībā. Bet noteikumi paliek un parādās arvien jaunās variācijās, dažādās krāsās un spožumā.

Jābūt taču normām, vispārēji atzītiem noteikumiem un likumiem, kas ieviesti visu labklājībai - lai ir ko parādīt un atrādīt. Kas notiek tālāk - tā, kā vieglāk un ērtāk :) ¡No pasa nada! Nieki! Nekas [slikts] taču nenotiks!

Uzraksts uz rotaļu cāļa parastās autobusa pogas vietā: "Nospied, lai apstādinātu"

Chiles en nogada

Jāatzīstas, lai gan meksikāņu ēdienus esmu vismaz pagaršojusi un lielākoties arī labprāt ēdu, saņemties gatavot nemaz nav sanācis. Tad nu savai pagājušajai vārda dienai par godu, kas iekrīt tieši dienu pēc Meksikas neatkarības dienas (ko svin naktī no 15. uz 16.septembri ar skaļu kliedzienu ¡Viva México!) un arī jaunā fotoaparāta iesvētīšanai nolēmu, ka jāizmēģina septembra tradicionālais ēdiens Chiles en nogada un galu galā jāpadalās ar citiem. Jūsu priekšā - pildīti čili pipari valriekstu mērcē, ko tālajā 19.gadsimtā izgudroja Pueblas klostera mūķenes, lai godinātu ģenerāli Agustinu de Iturbidi, kas atgriezās no Verakrusas štata caur Pueblu, parakstījis līgumu par Meksikas neatkarību.

Tā nu ēdiens savieno gan saldo, gan sāļo, un vizuāli reprezentē Meksikas karoga krāsas - zaļie čili pipari un pētersīlis, baltā mērce un sarkanās grantātābola sēkliņas.

Tad uz priekšu :)

Nepieciešamie daudzumi ir ļoti aptuveni, jāimprovizē pašiem, pati gatavoju mini porciju, aptuveni balansējot milzu apjomus no kārtīgām meksikāņu ģimenēm domātajām.

Čili pipari, ābols, bumbieris, tomāts, persiks un banāns, gatavi smalcināšanai

Pildījumam:

• poblano čili pipari (gareni, zaļi, pieņemu, ka iespējams aizstāt ar papriku)
• cūku tauki cepšanai (es izmantoju eļļu)
• ceturtdaļa dūres lieluma sīpola
• ķiploka daiviņa
• puse ābola
• puse bumbiera
• "mačo" banāns (resnāks, oranžs un nedaudz izteiktāka garša kā parastajam banānam, bet pieņemu, ka Latvijas variantā der arī parastie banāni)
• puse neliela persika
• 2-3 tomāti, blanšēti
• pustējkarote baltā etiķa
• garšvielu saišķītis - lauru lapa, smaržīgie pipari, timiāns un pētersīlis sasieti mazā marlītē
• 250 g maltās gaļas - jaukta cūkgaļa ar liellopu gaļu
• tomātu mērce
• romiešu ķimenes
• pipari
• kanēlis
• kristalizēts kaktuss (acitron) (jā, arī es šādu brīnumu neatradu pat Meksikā, cik noprotu pati kaktusu suga esot aizsargājama, bet varot aizstāt ar ananāsu cukādēm)
• rozīnes
• mandeļu skaidiņas vai sasmalcinātas mandeles
• ciedru rieksti (arī šo retumu neatradu un, godīgi sakot, cenas dēļ arī nemeklēju tik cītīgi kā vajadzētu)

Mērcei:

Kanēlis, krējumsiers, saldais krējums, valrieksti, mandeles

• Valrieksti
• Saldais krējums
• Krējumsiers (Philadelphia, piemēram)
• Sasmalcinātas mandeles
• Tējkarote šerija (aizstāju ar baltvīnu)
• Kanēlis
• Sāls

Rotāšanai:

• Smalki sagriezts pētersīlis
• Granātābols (piedošanu, arī šo nekur neatradu, izķeksēju avenes, kas, protams, ir nepiedodami toņa ziņā, bet idejai noderēs)

Vispirms jāķeras pie čili pipariem, kuri jānomizo, jāizgriež "vēnas" (šķiedras, pie kurām turās sēkliņas), jāiztīra sēkliņas (visas kā viena - tieši tur slēpjoties 80% čilli pikantuma - kad no tām tikts vaļā, čilli garšo kā paprika) un jādabū mīksti. Viena no metodēm, ko izmantoju arī es - apdedzināt uz tiešas liesmas (tā ka sprakšķ un pat dūmo - viss pie lietas, es nobijos un gala beigās rezultāts varēja būt labāks), vajag dedzināt tikttāl, ka paliek melni un nedaudz sāk atlekt miziņa. Nedaudz pagaidi, kamēr atdziest un liek iekšā plastmasas maisiņā, satik dvielī un aizmirsti uz stundu, divām. Kārtīga sauna pipariņam :)

Pieņemu, ka ir kādi nedaudz civilizētāki veidi, kā to darīt. Piemēram, uzlikt uz grila restītēm cepeškrāsnī un tad likt sautēties, vai ar kāda cita veida liesmu, nevis gāzi. Doma tāda, ka piparu nedrīkst pārsautēt, kā tas notiktu sautējot katlā vai pannā, te savā nodabā sautējoties tiek iegūts kaut kas "al diente", pa vidu īstam mīkstumam un kraušķīgumam, bet dedzināšana padara vieglāku nomizošanu, iespējams, var arī blanšējot.

Tālāk sagriežam sīpolu, ķiploku, augļus un tomātus. Aši apcep sīpolu, pieliek ķiploku, tad iemaisa ābolu, bumbieri, banānu un persiku, drusku apcep, tad tomātu, kamēr maina krāsu.

Slavenais "mačo" banāns - augšējā labajā stūrī

Augļi iekšā nedaudz apceptajos sīpolos un ķiplokos

..un iekšā tomātus

Pievieno etiķi un garšvielu saišķīti un gaļu.

Nedaudz tomātu mērces, romiešu ķimenes, piparus un vairāk, nekā gribētos - kanēli. 

Apcep gaļu un beigās pievieno rozīnes, mandeles, cukādes un ciedru riekstus (manējais veidojums bez diviem pēdējiem). Nedaudz apsilda un slēdz nost, lai atdziest. Pildīt piparos var tikai atdzisušu pildījumu.

Ķeras klāt pipariem. Atbrīvo no saunas važām un nokasa miziņu. Pie manām bailēm, nenodedzināt māju, tik labi ar šo neveicās un paši čili sanāca kraušķīgāki, nekā pieklātos. 

Tālāk uzmanīgi pārgriež vienu pusi, izgriež augšējo kātu un izķeksē sēkliņas un "vēnas". Ja garšo pikantāk, var arī šo to atstāt.

Pilda iekšā maltās gaļas masu, aizloka ciet un skaisti iekārto šķīvi.

Ķeras klāt mērcei - blenderī saliek krējumsieru, saldo krējumu, sāli, kanēli, mandeles un lielāko daļu valriekstu. Kārtīgi sablenderē, iedrupina pāris atlikušos valriekstus.

Pārlej pildītajiem pipariem un dekorē ar pētersīļiem un granātābolu sēkliņām. No kreisās - zaļš, balts, sarkans.

¡Buen provecho! :)